Ziemeļjūra
jūra / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļjūra (angļu: North Sea, skotu gēlu: An Cuan a Tuath, norvēģu: Nordsjøen, dāņu: Nordsøen, vācu: Nordsee, nīderlandiešu: Noordzee, rietumfrīzu: Noardsee, franču: Mer du Nord) ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme. Vārdu devuši frīzi, kuri dzīvo dienvidos no šīs jūras. Austrumos no frīzu zemēm atradās Baltijas jūra (Oostzee — «Austrumu jūra»), dienvidos — Eiselmērs jeb Zuiderzee — «Dienvidjūra». Frīzu «Vidusjūra» — Middelzee — tagad ir nosusināta.
Ziemeļjūra | |
---|---|
Koordinātas | 56°N 3°E |
Okeāns | Atlantijas okeāns |
Platība | 750 000 km2 |
Garums | 960 km |
Platums | 580 km |
Vid. dziļums | 95 m |
Maks. dziļums | 700 m |
Tilpums | 94 000 km3 |
Sāļums | 34—35‰ |
Ūdens temperatūra | 6—17 °C |
Valstis un teritorijas |
Apvienotā Karaliste Beļģija Dānija Francija Nīderlande Norvēģija Vācija |
Lielākās pilsētas |
Bergena Edinburga Gēteborga Ņūkāsla Oslo Roterdama |
Ziemeļjūra Vikikrātuvē |
Ziemeļjūra apskalo Eiropas ziemeļrietumu daļu; tā atrodas uz Eiropas kontinentālā šelfa — šī iemesla dēļ jūra ir salīdzinoši sekla, tās vidējais dziļums ir 95 metri. Tā kā Ziemeļjūra atrodas starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu, tā savāc upju noteci gan no saviem krastiem, gan arī no Baltijas jūras. Jūras krastu formas lielā mērā noteikusi pagātnes ledāju darbība. Ziemeļu daļā raksturīgi stāvi krasti ir fjordiem, savukārt dienvidu daļā ir ļoti lēzeni krasti ar plašiem dubļainiem līdzenumiem. Lai pasargātu Ziemeļjūras blīvi apdzīvoto dienvidu daļu no vētru plūdiem, izbūvēta viena no lielākajām un komplicētākajām dambju sistēmām pasaulē.
Eiropas straujo koloniālo ekspansiju noteica tieši pirms tam notikusī asā tirdzniecības un kara flotes konkurences cīņa starp Ziemeļjūras valstīm vikingu un Hanzas laikos. Mūsdienās Ziemeļjūrai ir liela saimnieciskā nozīme gan transporta jomā, gan degizrakteņu un vēja enerģijas ieguvē, gan zvejniecībā.