Pīterpiļs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pīterpiļs aba Pīterburga, aba Sanktpeterburga (krīvu: Санкт-Петербург) irā mīsts pūstumvokoru Krīvejā, Nevys upis greivā pi Baļtejis jiuru Suomu leiča, Leningrada apgabaļa centrys, ūtrais pa lielumam Krīvejis mīsts (piec Moskovys).
Pīterpiļs Санкт-Петербург | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Pīterpiļs vierīni | ||||||
|
||||||
Koordinatys: 59°57′N 30°19′E | ||||||
Pluots | 1439 km² | |||||
Dzeivuotuoju sk. (2010) | 4 848 700 | |||||
Bīzeiba | 3 384 dz./km² | |||||
Viesturiskuos pasaukys | Petrograds, Leningrads | |||||
Īstateits | 1703 godā | |||||
Mīsta tīseibys | nu 1703 goda | |||||
Teiklavīta | gov.spb.ru |
Pīterpiļs XVIII godusymtā suokta stateit kai Krīvejis golvysmīsts suomugru tautu apdzeivuotā teritorejā. Nu XVIII gs. vys augūšuo mīsta dzeivuotuoji pa lelumam krīvvolūdeigi, i pīterpilīšu skaits niule puorsniedzs jau 4 milijonus. XIX gs. beiguos i XX gs. suokuos Pīterpilī apsadzeivuoja leluoks skaits latgalīšu, i nu 1879 da 1917 godam Pīterpiļs beja svareigs latgaļu nacionaluos atmūdys centrys.
Mīstam sova gaisūsta (Pulkova), jiuru ūsta (pi Suomu leiča) i upis ūstys (pi Nevys greivys). Izraisteita mašinindustreja, malnuo i kruosojuo metalurgeja, kimejis, vīgluo, puortykys i poligrafejis industreja. Nu 1955 g. mīstā dorbojās metra.
Pīterpiļs irā Krīvejis zineibu akademejis centrys, mīstā daudzi zineibys īstotu, 43 augstškolys (jūs vydā – universitets, konservatoreja). Dorbojās 16 profesionalu teatru (zemeiguokī – operys i baleta, dramys), lelys bibliotekys (Nacionaluo biblioteka, Zineibu Akademejis biblioteka), 43 muzeji (zeimeiguokī – Ermitažs, antropologejis i etnografejis, zineibys i tiemiejumu). Pīterpilī nu 2008 gods dora Krīvejis konstitucionaluo tīsa.