Barikāžu laiks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais OMON specvienību uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm.
Barikāžu laiks | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Dziesmotās revolūcijas un Padomju Savienības sabrukuma | |||||||
Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās Saeimas) ēkas 1991. gada jūlijā | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
| |||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Anatolijs Gorbunovs Ivars Godmanis Andrejs Krastiņš Aloizs Vaznis Dainis Īvāns Romualds Ražuks Odisejs Kostanda Tālavs Jundzis |
Mihails Gorbačovs Boriss Pugo Vladimirs Antjufejevs Fjodors Kuzmins Dmitrijs Jazovs Viktors Alksnis Česlavs Mļiņņiks Alfrēds Rubiks | ||||||
Zaudējumi | |||||||
2 miliči nogalināti 4 civilisti nogalināti 4 miliči ievainoti 10 civilisti ievainoti[nb 1] | vismaz 1 OMON karavīrs nogalināts[1] | ||||||
|
Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa PSRS vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.[2] Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm.
Pirmais OMON upuris Latvijā bija Roberts Mūrnieks, kurš gāja bojā 16. janvārī.
Pirms notikumiem Rīgā līdzīgi notikumi norisinājās 1991. gada sākumā Lietuvā, Viļņā, kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku.
Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.[2]