Džeimss I Stjuarts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis 1566. gada 19. jūnijā, miris 1625. gada 27. martā) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis. Skotijā viņš kļuva par karali 1567. gada 24. jūlijā kā Džeimss VI. Viņam tobrīd bija tikai viens gadiņš, un viņš tronī nomainīja savu māti Mariju I. Vairāki reģenti valdīja viņa nepilngadības laikā, kura oficiāli noslēdzās 1578. gadā. Tomēr viņš pilnu kontroli par valdību ieguva tikai 1581. gadā.[1] 1603. gada 24. martā viņš kā Džeimss I kļuva par Anglijas un Īrijas karali, nomainot pēdējo Tjudoru dinastijas monarhu Elizabeti I, kurai nebija pēcnācēju.[2] Viņš pēc tam Anglijā, Skotijā un Īrijā valdīja 22 gadus, bieži lietojot nosaukumu Lielbritānijas karalis.[3]
Džeimss VI un I James VI and I | |
---|---|
Skotijas karalis | |
Amatā 1567. gada 24. jūlijā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1567. gada 29. jūlijā) | |
Priekštecis | Marija I |
Pēctecis | Čārlzs I |
Anglijas karalis | |
Amatā 1603. gada 24. martā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1603. gada 25. jūlijā) | |
Priekštecis | Elizabete I |
Pēctecis | Čārlzs I |
| |
Dzimšanas dati |
1566. gada 19. jūnijā Edinburgas pils, Edinburga, Skotija ( Apvienotā Karaliste) |
Miršanas dati |
1625. gada 27. martā Teobaldas pils, Hārtfordšīra, Anglija ( Apvienotā Karaliste) |
Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
Dinastija | Stjuartu dinastija |
Tēvs | Henrijs Stjuarts |
Māte | Marija I Stjuarte |
Dzīvesbiedrs(-e) | Dānijas Anna |
Bērni | 7 bērni, to skaitā Velsas princis Henrijs Frederiks, Bohēmijas Elizabete, Čārlzs I Stjuarts |
Reliģija | katolisms |
Paraksts |
Džeimsa I valdīšanas laikā 1605. gadā Anglijā notika t.s. Pulvermucas sazvērestība (Gunpowder Plot). Tika izvērsta Amerikas un Īrijas kolonizācija. Turpinājās literatūras uzplaukums, kurā darbojās Viljams Šekspīrs, Džons Donns, Bens Džonsons un Frānsiss Bēkons. Tika izdota Karaļa Džeimsa bībele — standarta bībeles teksts angļu valodā.
Dažos avotos Džeimss I tiek pieminēts arī kā Jakobs I vai Džeikobs I (Iacobus I Stuart).