Haubice
From Wikipedia, the free encyclopedia
Haubice (vācu: Haubitze) ir artilērijas ieroča veids, kurš paredzēts šaušanai pa mērķiem, kuri neatrodas tiešas redzamības zonā, ir aiz šķēršļiem. Pēc šaušanas veida, atrodas pa vidu starp lauka lielgabaliem (garš stobrs, šauj zemā leņķi ar lielu šāviņa sākumātrumu) un mortīrām (īss stobrs, šauj stāvā leņķī). Haubices raksturīgās pazīmes ir relatīvi īss stobrs (15 — 30 kalibri), kalibrs ir lielāks par 100 mm, šāviņus izšauj trajektorijās ar stāvu krišanas leņķi, šaušanas ātrums 1 — 6 šāvieni minūtē, šaušanas attālums līdz 17 km. Mūsdienu haubices šauj pat līdz 10 — 12 šāvieniem minūtē attālumā līdz 50 km un vairāk.