Ledus dziļurbums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi. Parasti šādi dziļurbumi tiek veikti polārajos apvidos (Grenlandē un Antarktīdā), bet šādu izpētes metodi pielieto arī augstkalnu ledāju izpētē.
Tā kā gan polārie, gan kalnu ledāji veidojas gadu gaitā, pakāpeniski uzkrājoties sniega kārtam, zemākie (dziļākie) ledus paraugi ir vecāki par augšējiem, un šādu ledus paraugu izpēte sniedz sistemātiskus datus par klimatu. Šādu materiālu izpēte ļauj iegūt datus kā par vietējo (parauga iegūšanas vietas) temperatūru un nokrišņu izmaiņām gadu gaitā, tā arī analizēt vispārējas klimatiskas un ģeoloģiskas parādības pasaulē.[1]
Šādos ledus dziļurbumu paraugos ir dažādi iekļāvumi, kā vēja atnesti putekļi, pelni, atmosfēras gaisa burbuļi un radioaktīvas substances, kas ļauj hronoloģiski noteikt nokrišņu daudzumu, temperatūru, vulkānisko un Saules aktivitāti, gāzu sastāvu atmosfērā.
Ar ledus paraugiem izpētāmā perioda garums atkarīgs no urbuma dziļuma un var variēties no dažiem gadiem līdz pat 800 000 gadu senai pagātnei, kā EPICA projektā. Laika izšķirtspēja (īsākais periods, ko iespējams precīzi nošķirt paraugā) atkarīgs no ikgadējā nokrišņu daudzuma un samazinās lielākā dziļumā, augšējiem slāņiem saspiežot zemākos.