Monro doktrīna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Monro doktrīna (angļu: Monroe Doctrine) bija ASV ārpolitikas princips attiecībā uz Latīņamerikas valstīm. Tas bija viens no ASV ārpolitikas stūrakmeņiem 19. gadsimtā, kuru ASV 5. prezidents Džeimss Monro deklarēja savā gadskārtējā uzrunā Kongresam (State of the Union Address) 1823. gada 2. decembrī, par teksta autoru uzskata Džonu Kvinsiju Adamsu.
Nosaukumu "Monro doktrīna" sāka lietot tikai 1850. gadā. Baraka Obamas prezidentūras laikā 2013. gada novembrī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka Monro doktrīna ir bijusi kļūda un turpmāk Savienotās Valstis atsakās no valdnieka jeb patrona pilnvarām, apņemoties veidot partnerattiecības ar Dienvidamerikas valstīm kā ar līdzvērtīgiem partneriem.[1]