Nošatslēga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Nošatslēga ir mūzikas simbols, ko izmanto, lai norādītu, kādas notis ir attēlotas ar līnijām un atstarpēm uz mūzikas līnijkopām. Uzrakstot nošatslēgu, vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts tonis, kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus.
Mūsdienu mūzikas nošu rakstībā izmantotie trīs nošu atslēgu simboli ir sol jeb G atslēga, fa jeb F atslēga un do jeb C atslēga. Novietojot šīs atslēgas uz nošu līnijas, tiek fiksēta atsauces nots uz šo līniju — fa atslēga fiksē fa (F) zem vidus do (C), do atslēga fiksē vidus do (C), sol atslēga fiksē sol (G) virs vidus do (C). Mūsdienu mūzikas notācijā sol atslēga visbiežāk tiek uzskatīta par vijoles atslēgu (novietojot sol uz līnijkopas otrās līnijas), un fa atslēga kā basa atslēga (novietojot fa uz ceturtās līnijas). C atslēga visbiežāk sastopama kā alta atslēga (novietojot vidus do uz trešās līnijas) vai tenora atslēga (vidus do uz ceturtās līnijas). Atslēga var tikt novietota atstarpē, nevis uz līnijas, taču tas notiek reti.
Dažādu nošatslēgu izmantošana ļauj rakstīt mūziku visu veidu instrumentiem un balsīm, neatkarīgi no diapazona atšķirībām. Izmantojot dažādas atslēgas dažādiem instrumentiem un balsīm, katru daļu var ērti uzrakstīt uz līnijkopas ar minimālu palīglīniju skaitu. Šim nolūkam sol atslēga tiek izmantota augstākām partijām, do atslēga vidēji augstām partijām un fa atslēga zemākām partijām. Instrumentu transponēšana var būt izņēmums — parasti visiem viena tipa instrumentiem tiek izmantota tā pati nošatslēga neatkarīgi no to skaņas augstuma. Piemēram, pat zemāk skanošajiem saksofoniem tiek izmantota alta atslēga.
Ap vidus do pastāv simetrija attiecībā uz fa, do un sol atslēgām. do atslēga definē vidus do, savukārt sol atslēga un fa atslēga attiecīgi ar kvintas intervālu definē noti virs un zem vidus do.