Parīzes vēsture
From Wikipedia, the free encyclopedia
Parīzes apkārtne ir bijusi apdzīvota jau 8. gadsimtā p.m.ē. Ap 250. gadu p.m.ē. Sēnas krastus apdzīvoja ķeltu cilts parīziji. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats Sitē salā. 53. gadā p.m.ē. to iekaroja romieši un Sēnas kreisajā krastā tika izveidota romiešu pilsēta.
Pēc Romas impērijas sabrukuma rietumos, pilsētu 464. gadā iekaroja ģermāņu cilts franki. 508. gadā franku karalis Hlotārs I pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan Kārlis Lielais pārcēla galvaspilsētu uz Āheni Vācijā, tomēr 987. gadā Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu.
Pēc 1852. gada sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona Osmāna visaptverošo plānu tika nojaukta Parīzes viduslaiku apbūve un aizstāta ar plašām avēnijām un bulvāriem.