Parks
īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml. / From Wikipedia, the free encyclopedia
Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā. Parka nozīme parasti tiek saistīta ar atpūtu vai rekreāciju. Kā parka tipi tradicionāli tiek izšķirti dabas parki, nacionālie parki un tematiskie parki. Līdztekus tam par parkiem tiek saukta arī īpaši nodrošināta teritorija, kas tiek izmantota plaša spektra transportlīdzekļu novietnei, apkopei un remontam. Par parku mēdz saukt arī iekārtu kopumu.
- Šis raksts ir par dabas teritoriju. Par citām jēdziena Parks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.