Saiksa—Piko vienošanās
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saiksa—Piko vienošanās, arī Saiksa—Piko—Sazonova vienošanās bija slepena vienošanās, starp Lielbritāniju un Franciju par Osmaņu impērijas arābu apdzīvoto teritorijas sadalīšanu, par kuras noslēgšanas datumu uzskata 1916. gada 16. maiju, lai arī diplomātiska sarakste par teritoriju piederību turpinājās vēlāk. Sarunās 1916. gadā iesaistījās arī Krievijas Impērija, un 1917. gadā Itālijas karaliste. Slepenā vienošanās noteica šo valstu ietekmes sfēras Tuvajos Austrumos, pēc Pirmā pasaules kara rezultātā sagaidāmās Osmaņu impērijas sabrukuma. Vienošanos 1916. gada 16. maijā parakstīja franču diplomāts, bijušais Francijas ģenerālkonsuls Beirutā un Damaskā Fransuā Žoržs Piko un britu diplomātiskais padomnieks Marks Saiks. Galīgā vienošanās par Tuvo Austrumu valstu robežām pakāpeniski tika panākta 1920. gadu sākumā. Pat pēc Krievijas izstāšanās no kara, Anatolijas sadalījums vēlreiz tika apstiprināts ar Sevras līgumu, kas teritorijas piešķīra arī Grieķijas karalistei.[1]