Spānijas "Neuzvaramā armāda"
From Wikipedia, the free encyclopedia
Spānijas "Neuzvaramā armāda" (spāņu: Grande y Felicísima Armada — 'Lielā un visveiksmīgākā flote') bija Spānijas flote, kas 1588. gada maija beigās kuģoja no Lisabonas, un to komandēja Medinas Sidonijas hercogs, aristokrāts bez iepriekšējas pieredzes jūrniecībā, ko iecēlis Spānijas karalis Felipe II. Viņa pavēle bija kuģot augšup pa Lamanšu, savienoties ar Parmas hercogu Flandrijā un pavadīt iebrukuma spēkus, kas izkāptu Anglijā un gāztu Elizabeti I. Tās mērķis bija atjaunot katolicismu Anglijā, izbeigt atbalstu Nīderlandes Republikai, un novērstu angļu un holandiešu privātpersonu uzbrukumus Spānijas interesēm Amerikā.
Spānijas "Neuzvaramā armāda" | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Angļu—spāņu kara (1585-1604) un Astoņdesmit gadu kara | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Anglija Holandes republika | Spānijas impērija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Čārlzs Hovards Frānsiss Dreiks Džons Houkinss Justinus van Nasavs |
Spānijas impērija Alonso Peress de Guzmans Huans Martiness de Rekalde | ||||||
Spēks | |||||||
34 karakuģi[1] 163 bruņoti tirdzniecības kuģi 30 "lidojošās laivas" |
22 Portugāles un Kastīlijas galjoni 108 bruņoti tirdzniecības kuģi (ieskaitot 4 Neapoles kara galeasas)[2] 2431 lielgabali 7000 jūrnieki 17000 karavīri (90% spāņi, 10% portugāļi) | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Gravelīnas kauja: 50-100 miruši 400 ievainoti 8 ugunskuģi nodedzināti[3] No slimībām: 6000-8000 mirušie |
Gravelīnas kauja: vairāk kā 600 mirušie 800 ievainoti 397 sagūstīti 5 kuģi nogremdēti vai sagūstīti Kopā: 35 kuģi zaudēti (10 nogrimuši) 20000 mirušie |
Spāņiem pretojās angļu flote, kas bāzējās Plimutā ar aptuveni 226 kuģiem.[4] Ātrāki un manevrētspējīgāki nekā lielākie spāņu galjoni, viņi spēja uzbrukt Armadai, kad tā kuģoja augšup pa Lamanšu. Vairāki padotie ieteica Medinai Sidonijai noenkuroties Solenta šaurumā un ieņemt Vaitas salu, taču viņš atteicās novirzīties no norādījumiem izveidot saikni ar Parmu. Lai gan Armada Kalē sasniedza lielākoties neskarta,[5] gaidot saziņu no Parmas, tai naktī uzbruka angļu ugunskuģi un tie bija spiesti izklīst.