Sprādziens
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā. Sprādzienā rodas stipri sakarsētas gāzes ar lielu spiedienu (piemēram, ķīmisku sprāgstvielu sprādziens ilgst ~10−5 s, gāzu spiediens sasniedz ~10 GPa, temperatūra 2000—4000 K, tāpēc apkārtējā vidē rodas sprādziena vilnis (sprādziena izraisīts triecienvilnis), kas līdz ar izkliedētajiem sprādziena produktiem mehāniski iedarbojas uz dažādā attālumā esošiem objektiem.[1] Virsskaņas triecienvilnis rodas detonācijas procesā, bet lēnāku (zemskaņas) degšanu sauc par deflagrāciju.