Urāli
Kalnu grēda Krievijā, atdala Krievijas Eiropas daļu no Sibīrijas / From Wikipedia, the free encyclopedia
Urāli (krievu: Ура́л) jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры, kazahu: Орал таулары) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos. Kopā ar Urālas upi tie tradicionāli tiek uzskatīti par Eiropas un Āzijas kontinentālās daļas fizioģeogrāfisko robežu.[1]
Urāli | |
---|---|
Skats uz Urālu kalniem | |
Kontinents | Eiropa/Āzija |
Valstis | Krievija/ Kazahstāna |
Garums | 2 500 km |
Platums | 150 km |
Augstākais kalns | Narodnaja |
Augstums | 1 895 m |
Koordinātas | 60°N 60°E |
Urāli Vikikrātuvē |
Kalnu grēda ir aptuveni 2500 km gara,[1] dienvidos tā sākas pie Kazahstānas ziemeļrietumiem kā Mughalžars un stiepjas līdz Krievijas ziemeļu daļai Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē. Augstākā virsotne ir Narodnaja (1894 m).
No ekonomiskā viedokļa Urālu kalni ir salīdzinoši bagāti ar dažādiem minerālresursiem (metālu rūdas, ogles, dārgakmeņi, pusdārgakmeņi un citi). Kalnu apkārtnē vēsturiski ir izveidojušies lieli rūpnieciski centri: Perma, Ufa, Jekaterinburga, Čeļabinska un Magņitogorska.[1]