Ziemeļvalstis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas. Ziemeļvalstīs dzīvo aptuveni 25 miljoni cilvēku un reģiona kopējā platība ir 3,5 miljoni km², no kuriem reģiona Ziemeļamerikas daļa — Grenlande — aizņem aptuveno 60% no kopējās platības.
Ziemeļvalstis Norden (dāniski)/(norvēģiski)/(zviedriski) Pohjoismaat (somiski) Norðurlöndin (īslandiski) Norðurlond (fēriski) Nunat Avannarliit (grenlandiski) |
||
---|---|---|
Galvaspilsēta | Kopenhāgena; Stokholma; Oslo; Helsinki; Marienhamna; Touršhavna; Reikjavika; Nūka | |
Valsts valodas | ||
Platība | ||
- | Kopā | 3 501 721 km² |
Iedzīvotāji | ||
- | iedzīvotāji 2010. gadā | 25 650 537 |
- | Blīvums | 7,24/km² |
IKP (PPP) | 2010.. gada aprēķins | |
- | Kopā | $1,011 triljoni |
- | Uz iedzīvotāju | $40,838 |
Valūta | Dānijas krona; Fēru salu krona; Islandes krona; Norvēģijas krona; Zviedrija krona; Eiro |
Ziemeļvalstis vieno līdzīga politiskā sistēma, vērtības, kā arī vēsture un kultūra.[1] Lai gan Ziemeļvalstis neveido atsevišķu, suverēnu politisko institūciju, visas reģiona valstis un autonomie reģioni savstarpēji sadarbojas Ziemeļvalstu padomē un Ziemeļvalstu Ministru padomē, kurai ir atsevišķas oficiālās pārstāvniecības arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.[2] Ziemeļvalstīs izplatītas trīs dažādas valodu grupas (indoeiropiešu valodas, urāliešu valodas, eskimoaleutu valodas) un tas nav uzskatāms par valodiski viendabīgu reģionu, tomēr kopīgais skandināvu valodu mantojums veido nozīmīgu daļu no Ziemeļvalstu kopīgās identitātes.
Kā sinonīms Ziemeļvalstu reģionam nereti tiek izmantots jēdziens Skandināvija, taču, atkarībā no definīcijas, Skandināvija patiesībā ietver tikai zināmu daļu no Ziemeļvalstīm — visbiežāk Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.[3] Kontinentālās skandināvu valodas ir tik līdzīgas, ka to pratēji spēj savstarpēji sazināties, turklāt šo valodu apmācība notiek arī pārējās Ziemeļvalstīs, tā zviedru valoda ir viens no obligātajiem priekšmetiem Somijas skolās, savukārt dāņu valoda tiek mācīta Islandes, Fēru salu un Grenlandes skolēniem. Šī iemesla dēļ skandināvu valodas var uzskatīt par visa reģiona lingua franca.[4]