Zināšanas
informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Bieži vien zināšanas saprot kā izpratni par faktiem vai iegūtās prasmes kādā noteiktā jomā vai sfērā. Par zināšanām sauc arī saprašanas līmeni par kādu jautājumu, priekšmetu, problēmu vai situāciju, un līdz ar to arī sekojošā prasme rīkoties. Zināšanas izmanto, lai veiktu noteiktas darbības kāda uzdevuma izpildē un mērķa sasniegšanā.
Zināšanas ir epistemoloģijas (izziņas teorijas) priekšmets. Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem — tās ir pamatotas, patiesas un ticamas. Zināšanas ir adekvāts īstenības procesu, lietu un parādību atspoguļojums priekšstatos, jēdzienos un aksiomās.
Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē.[nepieciešama atsauce]