65 Kibele
asteroīds / From Wikipedia, the free encyclopedia
Kibele, arī 65 Kibele ir asteroīds ar diametru apmēram 237 km. Objekts atrodas asteroīdu joslas ārmalā, pieder P tipa asteroīdiem.
Kibele redzama attēla labajā apakšējā stūrī | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Ernsts Tempels |
Atklāšanas datums | 1861. gada 8. martā |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (65) Cybele |
Citi nosaukumi | 1949 YQ |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
Afēlijs | 3,808 AU [1] |
Perihēlijs | 3,0489181 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 3,4283111 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,1106647 [1] |
Apriņķojuma periods | 6,35 a [1] |
Slīpums | 3,56248 °[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 155,63822 °[1] |
Pericentra arguments | 102,36365 °[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~ 237,26 km [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,0706[2] |
Asteroīdu spektru tipi | P |
Redzamais spožums | 12,94 [3] |
Absolūtais spožums | 6,62 H [1] |
Asteroīdu atklāja 1861. gada 8. martā vācu astronoms Ernsts Tempels Marseļas observatorijā. Tas bija otrais viņa atklātais asteroīds (kopā 5). Nosaukuma piešķiršana asteroīdam nebija vienkārša. E.Tempels piešķīra tiesības nosaukt asteroīdu vācu zinātniekam Karlam Šteinheilam (Carl Steinheil), kurš to nodēvēja par Maximiliana, godinot Bavārijas kūrfirstu Maksimiliānu II Emanuelu. Tomēr, tajā laikā asteroīdiem bija pieņemts piešķirt vārdus, saistītus ar sengrieķu mitoloģiju, tāpēc daudzi astronomi iebilda izvēlētajam vārdam un tas tika nomainīts, nosaucot objektu frīģiešu dievietes Kibeles vārdā. Kibele grieķu mitoloģijā ir kalnu un zvēru pavēlniece, kas regulē to neizsīkstošo auglību.[4]