Biatlons
From Wikipedia, the free encyclopedia
Biatlons (latīņu: bi — ‘div’ + sengrieķu: άθλος, athlos — ‘sacensība’) ir ziemas sporta veids, kurā apvienota slēpošana un šaušana. Populārs ir arī biatlona vasaras variants, kurā slēpošanas vietā sportisti brauc ar rollerslēpēm vai skrien. Šautuvē ir jāšauj no 50 metru attāluma pa 5 mērķiem.
Biatlonisti šautuvē | ||
Pamatinformācija | ||
Augstākais pārvaldes orgāns | Starptautiskā Biatlona savienība | |
Īpašības | ||
Olimpiskās spēles | 1924 (kā militārā patruļa) 1960—pašlaik |
Nozīmīgākās biatlona sacensības ir Olimpiskās spēles, kas notiek ik pēc 4 gadiem. Biatlons (gan kā militārā patruļa) bija iekļauts jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, tomēr pēc tam tas tika izņemts no spēļu oficiālās sacensību programmas, 1960. gadā tas tika atjaunots programmā kā biatlons. Katrā gadā, kurā nenotiek Olimpiskās spēles, notiek Pasaules čempionāts (notiek kopš 1958. gada). Katru ziemas sezonu notiek arī Pasaules kausa izcīņa.
Par katru nesašautu mērķi sprintā, masu startā un iedzīšanā ir jāveic 150 m garš papildu aplis, bet individuālajā (klasiskajā) distancē tiek pievienota viena minūte par katru nesašauto mērķi pie distancē pavadītā laika. Stafetē papildu piecām patronām katram dalībniekam ir vēl trīs rezerves patronas, bet, ja arī ar tām dalībnieks nesašauj visus piecus mērķus, tad tāpat ir jāveic 150 m liels soda aplis par katru nesašauto mērķi.
Biatlonā ir atļauta jebkura no distanču slēpošanas tehnikām, tomēr populārākais ir brīvā stila slēpojums. Šaušanā tiek izmantota vismaz 3,5 kg smaga 22. kalibra šautene (bez munīcijas un magazīnas). Biatlonisti šauj pa pieciem apaļiem mērķiem, kas atrodas 50 metru attālumā. Šaušanā guļus ir jātrāpa aplī, kura diametrs ir 45 mm, savukārt šaušanā stāvus — aplī, kura diametrs ir 115 mm.[1]
Biatlons kā sacensības slēpošanā kopā ar šaušanu ir radies Norvēģijā 1767. gadā.[2] 1948. gadā tika nodibināta Starptautiskā Modernās pieccīņas un biatlona savienība (Union Internationale de Pentathlon Moderne et Biathlon; UIPMB), tomēr 1993. gadā tā tika likvidēta un kopš tā laika biatlonu pārrauga Starptautiskā Biatlona savienība (IBU).[2][3] Kopš 1992. gada IBU prezidents ir norvēģis Annešs Besebergs (Anders Besseberg). Savienības sastāvā ir 69 dalībvalstis.[4]
Latvijā pirmās armijas, aizsargu un robežsargu militārās sacensības slēpošanā, kas bija apvienota ar šaušanu, notika 1931. gadā.[2] Ar biatlonu kā sporta veidu valstī nodarbojas kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām.[2] Latvijas pazīstamākie biatlonisti ir Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums, Gundars Upenieks, Raivis Zīmelis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Madara Līduma un Baiba Bendika.