Franču valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku. Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo Francijā,[2] no kurienes valoda arī izplatījusies arī tālāk pasaulē. Lielas frančvalodīgo kopienas ir arī Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kas savulaik bija Francijas kolonijas.
Franču valoda français | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [fʁɑ̃sɛ] | |
Valodu lieto: | Francija, Kanāda, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Karību jūras salas, Okeānija | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: 65—109 milj. Kopā: 115—500 milj. | |
Reitings: | 11 (dzimtā valoda),[1] kopā: 3—7 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliskās Rietumromāņu Gallu-ibēriešu Gallu-romāņu valodas Retoromāņu Franču valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (franču ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | 42 valstis un teritorijas Daudzas starptautiskas organizācijas | |
Regulators: | Académie française (Francija) Office québécois de la langue française (Kvebeka, Kanāda) Conseil pour le développement du français en Louisiane (Luiziāna, ASV) | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | fr | |
ISO 639-2: | fre (B) | fra (T) |
ISO 639-3: | fra | |
Tumši zilā krāsā — frančvalodīgā daļa; zilā krāsā — oficiālā valoda/plaši lietota; gaiši zilā krāsā — kultūras valoda; zaļā krāsā — mazākumgrupas valoda | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Franču valoda, tāpat kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas un citas nacionālās valodas, kā arī katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas mazākumtautību valodas ir latīņu valodas pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, ko lietoja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma ieceļojušie franki.
Tā 30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.