Getisburgas kauja
Bruņota sadursme Amerikas pilsoņu kara laikā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Getisburgas kauja (angļu: Battle of Gettysburg) bija militāra sadursme starp Savienības un Konfederācijas bruņotajām pusēm Amerikas pilsoņu kara laikā, tā norisinājās no 1863. gada 1. līdz 3. jūlijam Getisburgas pilsētas apkārtnē Pensilvānijas štata dienviddaļā.[2]
Getisburgas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Amerikas pilsoņu kara | |||||||
Getisburgas kaujas attēlojums mākslinieka skatījumā, 1887. gads | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Amerikas Savienotās Valstis | Amerikas Valstu Konfederācija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Džordžs Mīds Džons F. Reinoldss Vinfīlds S. Skots Daniels Siklss Džordžs Saikss Džons Sedžviks Olivers Otiss Hovards Henrijs Vorners Slokums Alfrēds Plezontons Roberts O. Tailers Henrijs Džeksons Hants |
Roberts Lī Džeimss Longstrīts Ričards S. Jūels A.P.Hills Džebs Stjuarts | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
Potomakas armija | Ziemeļvirdžīnijas armija | ||||||
Spēks | |||||||
85 000[1]—94 000[2] | 71 000[2]—75 000[3] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Kopā 23 049 (3155 nogalināti, 14 529 ievainoti, 5365 pazuduši)[1] |
Kopā 28 063 (3903 nogalināti, 18 735 ievainoti, 5425 pazuduši)[1] |
Getisburgas kauja bija lielākā un asiņainākā kauja Amerikas pilsoņu kara laikā, tajā tika ievainoti vairāk kā 50 000 Savienības un Konfederācijas spēku karavīri, no kuriem dzīvību zaudēja aptuveni 7000.[2] Kaujas iznākumā uzvaru izdevās izcīnīt Savienības jeb Ziemeļu štatu bruņotajai pusei, kuras pārstāvētā Potomakas armija ģenerāļa Džordža Mīda vadībā no savām aizsardzības pozīcijām izturēja visu trīs dienu uzbrukumus un gala rezultātā piespieda atkāpties Konfederācijas bruņotās puses ģenerāļa Roberta Lī pārstāvēto Ziemeļvirdžīnijas armiju atpakaļ uz Dienvidu štatu teritoriju.
Getisburgas kaujas rezultātā toreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Abrahams Linkolns veica savu slaveno Getisburgas uzrunu, kurā aicināja uz jaunas militārās kapsētas — Getisburgas Nacionālās kapsētas — izveidi. Pēc sakāves Getisburgas kaujā Konfederācijas bruņotie spēki tā arī vairs neatguvās un atlikušos divus karadarbības gadus pavadīja cīnoties vairs tikai savā teritorijā. Ne velti vairāku autoru skatījumā Getisburgas kauja kopā ar Viksburgas aplenkumu (Siege of Vicksburg) tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem pagrieziena punktiem visā karā.[1][4]