Jūlija monarhija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jūlija monarhija (franču: monarchie de Juillet) ir Francijas Karalistes neformālais nosaukums laikā no 1830. līdz 1848. gadam, kad valdīja karalis Luijs Filips I, kurš nāca pie varas Jūlija revolūcijas rezultātā. Atšķirībā no saviem konservatīvajiem Burbonu radiniekiem, Francijas karaļiem Luija XVIII un Šarla X, kas Burbonu restaurācijas laikā centās atjaunot spēcīgu karaļa varu un samazināt parlamenta varu, Burbonu dinastijas Orleānu atzara pārstāvis Luijs Filips I kroni saņēma no Pagaidu valdības kā Franču karalis, un apsolīja būt konstitucionāls monarhs. Sākot ar 1840. gadu karaļa valdība kļuva aizvien konservatīvāka, un tika gāzta 1848. gada februāra revolūcijā, kas noveda pie Otrās republikas izveidošanas.[1]
|
Atšķirībā no 1815-1830.g. Burbonu restaurācijas karaļiem, kas balstījās uz veco aristokrātiju, Jūlija monarhijā vadošo lomu spēlēja turīgās lielburžuāzijas un Napoleona varas laika pārstāvji.
Ārpolitikā Francija satuvinājās ar seno ienaidnieci Lielbritāniju, atbalstīja Beļģijas revolūcijas rezultātā izveidoto Beļģijas karalisti un turpināja Alžīrijas iekarošanu un kolonizāciju.