Onorē de Balzaks (franču: Honoré de Balzac, izrunā: /ɔ.nɔ.ʁe d(ə) bal.zak/, dzimis 1799. gada 20. maijā, miris 1850. gada 18. augustā) bija franču romānu rakstnieks, dramaturgs un literatūrkritiķis. Viņa magnum opus sastāv no vairāk nekā 90 romāniem un lugām, kurus kopumā dēvē par “Cilvēcisko komēdiju” (La Comédie humaine), kurā attēlota Francijas sabiedrība Burbonu restaurācijas (1815–1830) un Jūlija monarhijas (1830–1848) laikā, tas ir, pēc Napoleona Bonaparta valdīšanas laika, kas beidzās 1815. gadā. Balzaks kopā ar Gistavu Flobēru tiek dēvēti par reālisma literatūras tēviem.
Ātrie fakti Onorē de Balzaks Honoré de Balzac, Personīgā informācija ...
|
Literārā darbība |
Nodarbošanās |
rakstnieks, dramaturgs, literatūrkritiķis |
Valoda |
franču valoda |
Rakstīšanas laiks |
19. gadsimts |
Žanri |
romāns, stāsts, luga |
Literatūras virzieni |
reālisms |
Slavenākie darbi |
- “Cilvēciskā komēdija”
- “Gorio tēvs”
- “Zaudētās ilūzijas”
- “Kurtizāņu spožums un posts”
- “Eiženija Grandē”
- “Šagrenāda”
|
|
Ietekmējis
- Marsels Prusts, Emīls Zolā, Čārlzs Dikenss, Edgars Alans Po, Fjodors Dostojevskis, Gistavs Flobērs, Benito Peress Galdoss, Henrijs Džeimss, Viljams Folkners, Džeks Keruaks, Italo Kalvīno, Frīdrihs Engelss, Kārlis Markss
|
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts |
|
Aizvērt
Onorē de Balzaks rakstījis arī lugas, esejas un humoristiskus stāstus. Balzaks rakstīja dažāda žanra romānus, piemēram, filozofisko romānu “Nezināmais šedevrs”, fantastikas romānu “Šagrenāda” vai dzejas romānu “Lilija ielejā”.