Rakstu valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma,[1] kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.[2] Valodas atainošanai rakstos izmanto grafisko līdzekļu sistēmu — grafēmas un citas grafiskās zīmes, kā arī konvencionālus paņēmienus, kas dod vairāk nekā tikai valodas skaniskās formas attēlu. Rakstu valoda nav runātās valodas pilnīgs ekvivalents; tā ir netiešās komunikācijas līdzeklis, kas to dara neatkarīgu no laika un telpas.
Rakstu valodas attīstībai un lietošanai ir bijusi dziļa ietekme uz cilvēku sabiedrību visā vēsturē, ietekmējot sociālo organizāciju, kultūras identitāti, tehnoloģijas un zināšanu izplatīšanu. Mūsdienu digitālo tehnoloģiju parādīšanās ir izraisījusi būtiskas izmaiņas rakstītās valodas lietošanas veidos, sākot no jaunu rakstveida žanru un konvenciju radīšanas līdz pašu rakstīšanas sistēmu attīstībai.
Latviešu rakstu valodas senākie saglabājušies teksti ir no 16. gadsimta. Laika gaitā ievērojami pilnveidojušies latviešu rakstu valodas grafiskie līdzekļi un pareizrakstības likumi.