Saiga
From Wikipedia, the free encyclopedia
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Saiga Saiga tatarica (Linnaeus, 1766) | |
---|---|
Saigas tēviņš Stepnojes dabas rezervātā Krievijā, Astrahaņas apgabalā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
Apakšdzimta | Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) |
Ģints | Saigas (Saiga) |
Suga | Saiga (Saiga tatarica) |
Izplatība | |
Tatārijas saigas (Saiga tatarica tatarica) mūsdienu izplatība
Mongolijas saigas (Saiga tatarica mongolica) mūsdienu izplatība
| |
Saiga Vikikrātuvē |
Pleistocēna laikā tās dzīvoja arī toreizējā Beringijā līdz Aļaskai. Mūsdienās dominējošā Tatārijas saigu pasuga (S. t. tatarica) atrodama tikai vienā nogabalā Krievijā (Kalmikijā un Astrahaņas apgabalā) un trīs teritorijās Kazahstānā (Urālu, Ustjurta un Betpakdala populācijas). Daļa no Ustjurtas populācijas migrē uz dienvidiem līdz Uzbekistānai un reizēm Turkmenistānai ziemā. Pasuga ir izmirusi Ķīnā un Mongolijā. Saigas plaši medīja Rumānijā un Moldovā, līdz 18. gadsimta beigās tās šajā reģionā bija iznīcinātas. Mongolijas pasuga (S. t. mongolica) sastopama tikai Mongolijas rietumu daļā.[1][2]