Tinis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo). Tas ir vislielākais sauszemes plēsējs sermuļu apakšdzimtā (Mustelinae). Zinātniskais vārds Gulo nozīmē negausis jeb rīma.[1]
Tinis Gulo gulo (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
Ģints | Tiņi (Gulo) |
Suga | Tinis (Gulo gulo) |
Izplatība | |
Tinis Vikikrātuvē |
Tinis apdzīvo ziemeļu puslodes mežus: skujkoku, jauktu un lapkoku mežus, klajas mežu ainavas un tundru. Tas galvenokārt sastopams uz ziemeļiem no 60 ziemeļu platuma grāda.[2] Visvairāk tie ir sastopami Aļaskā, Kanādā, Skandināvijā, Krievijas rietumziemeļos un Sibīrijas ziemeļos. Kopš 19. gadsimta tiņu populācija ir nostiprinājusies, neskatoties uz to medībām, biomas degradāciju un faktu, ka tiņi vairs nedzīvo savā vēsturiskajā dienvidu izplatības areālā Eiropā un ASV.[3] Par pārsteigumu dabas pētniekiem 2008. gadā Kalifornijā tika nofilmēts tinis, kas tur nebija manīts pēdējos 30 gadus.[4]
No Eiropas dienvidiem tiņi izzuda 19. gadsimtā vajāšanas un mežu izciršanas dēļ. Eiropā ir apmēram 2200 tiņu, no kuriem 1400 dzīvo Krievijā, 400 Zviedrijā, 200 Norvēģijā, 150 Somijā. Sibīrijā varētu būt vairāk nekā 18 000 tiņu.[2]
Pēdējie divi tiņi Latvijas teritorijā tika nošauti 1875. un 1876. gadā.[1] Pēc 100 gadiem viens tinis Latvijā atkal tika novērots 1973.–1974. gadā Dzedrupē pie Engures ezera.[2]
2022. gada jūlija beigās Matīšu pagastā videokameras redzeslaukā nokļuva tinim līdzīgs dzīvnieks, tomēr speciālisti to atzina par jenotsuni.[5]