Turku valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Turku valoda (turku: Türkçe IPA: [ˈt̪yɾktʃe]) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku,[1] (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita. Turkvalodīgie galvenokārt dzīvo Turcijā un Kiprā, kā arī nelielas kopienas Grieķijā, Bulgārijā, Ziemeļmaķedonijas Republikā, Kosovā, Albānijā, Uzbekistānā. Daži miljoni turkvalodīgo dzīvo arī Rietumeiropas valstīs, it īpaši Vācijā.
Turku valoda Türkçe | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [ˈt̪yɾkˌt͡ʃe] | |
Valodu lieto: | Turcija, Ziemeļu Kipras Turku Republika, Bulgārija, Ziemeļmaķedonija, Kosova, Rumānija, Kipra, Azerbaidžāna un imigrantu kopienas šādās valstīs: Vācija, Francija, Nīderlande, Austrālija, Uzbekistāna, Apvienotā Karaliste, ASV, Beļģija, Šveice, Itālija, u.c. | |
Reģions: | Anatolija, Kipra, Balkāni, Kaukāzs, Centrāleiropa, Rietumeiropa un Tuvie Austrumi | |
Pratēju skaits: | vairāk nekā 63 miljoni[1] | |
Reitings: | 23 (dzimtā val.) | |
Valodu saime: | altajiešu (strīdīgi) tjurku oguzu rietumoguzu Turku valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (turku ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Turcija, Ziemeļu Kipras Turku Republika, Kipra, Ziemeļmaķedonija* Kosova** *Pašvaldībās ar vismaz 20% turkvalodīgo iedzīvotāju **Turku valoda ir viena no reģionālajām valodām. | |
Regulators: | Turku valodas asociācija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | tr | |
ISO 639-2: | tur | |
ISO 639-3: | tur | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Valodas saknes ir meklējamas Centrālāzijā, pirmie rakstītie avoti turku valodā ir parādījušies pirms 1200 gadiem. Rietumu virzienā tā izplatījās osmaņu turku valodas ietekmē Osmaņu impērijas laikā. 1928. gadā Turcijas Republikas pirmsākuma gados Ataturka reforu laikā turku valodas pieraksts no osmaņu raksta tika aizstāts ar latīņu alfabētu. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: azeru, turkmēņu un kaškaju valodu. Saskaitot visus šo valodu pratējus, tās aptver gandrīz 90 miljonus cilvēku.