Villijs Brants
Vācijas politiķis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Villijs Brants (vācu: Willy Brandt; dzimis 1913. gada 18. decembrī kā Herberts Ernsts Kārlis Frāms (vācu: Herbert Ernst Karl Frahm), miris 1992. gada 8. oktobrī) bija vācu politiķis, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1964. līdz 1987. gadam. Vācijas kanclers no 1969. gada 21. oktobra līdz 1974. gada 7. maijam, kad atkāpās no amata. No 1976. līdz 1992. gadam - Sociālistiskās Internacionāles prezidents.
Villijs Brants Willy Brandt | |
---|---|
Vācijas kanclers | |
Amatā 1969. gada 21. oktobris — 1974. gada 7. maijs | |
Prezidents | Gustavs Heinemanis |
Priekštecis | Kurts Georgs Kīzingers |
Pēctecis | Helmuts Šmits |
| |
Dzimšanas dati |
1913. gada 18. decembrī Lībeka, Vācijas impērija (tagad Vācija) |
Miršanas dati |
1992. gada 8. oktobrī Unkela, Reinzeme-Pfalca, Vācija |
Politiskā partija | Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (Sozialdemokratische Partei Deutschlands) |
Reliģija | Evaņģēliskā baznīca Vācijā (Evangelische Kirche in Deutschland) |
Paraksts |
Villijs Brants, pirmais pēckara kanclers - sociāldemokrāts, mainīja vairākas Vācijas ārpolikas nostādnes, realizējot t. s. Ostpolitik - attiecību normalizēšanu ar VDR, Poliju un PSRS. Šī politika valstī tika pretrunīgi vērtēta, tomēr lielā mērā šīs ierosmes dēļ Brants 1971. gadā ieguva Nobela miera prēmiju.[1] 1974. gadā Villijs Brants atkāpās no kanclera amata, jo atklājās, ka viens no viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem - Ginters Gijoms bija VDR drošības dienesta Stasi aģents.