Krimas haniste
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krimas haniste (Krimas tatāru: Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, ukraiņu: Кримське ханство, krims'ke hanstvo, turku: Kırım Hanlığı) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441. līdz 1783. gadam tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijā. Oriģinālais valsts nosaukums bija Krimas jurta (Krimas tatāru: Qırım Yurtu, قريم يورتى) un tā bija visilgāk pastāvējusī tjurku haniste, no valstīm, kas izveidojās, sabrūkot Zelta Ordas impērijai.[1] Hanistē, bez Krimas pussalas, ietilpa arī citas bijušā Krimas ulusa zemes starp Donavu un Dņepru un liela daļa no mūsdienu Krievijas sastāvā esošā Krasnodaras novada. 1478. gadā Krimas haniste oficiāli kļuva par Osmaņu impērijas vasaļvalsti, bet pēc Kučuk-Kainardžas līguma noslēgšanas (1774) hanisti anektēja Krievijas Impērija (1783).
|
Pēc Krimas hanistes iekarošanas Krievijas ķeizariene Katrīna II savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" (царица Херсонеса-Таврического) nosaukumu,[2] bet pārveidotu Bizantijas ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.